pirmdiena, 2011. gada 28. marts
man patiešām ir ventiņ akcents?es domāj ka galīg nē,bet daži labi saka ka es rauj galotns nost kā ar nāz.
tikko pie manis bij tautas skaitītājs,hā seksīgs vīrišķis.varēj copēt ciet pilnīg,un iedomājieties es bij mājītēs viena.;D hiihih,sākumā jau nemaz negribēju laizt iekšā,bet tad nu ielād tā negribīgi.uzdev trakot daudz jautājumiņ,bet nu vismaz esmu pieskaitīta,wuhū,par to arī jāiedzer,bet šoreiz tēj.un kaķīts viņam uzmācās.
tad vēl pārnācu no darb,un nebij ūdens,man tāds wtf?tā nu kāds 3 stundas bez ūdens tusēj,sajutos kā akmens laikmetā.
garlaicība mazliet man patīk,vismaz var darīt ko grib,kā,piemērams,ēst gaļasmaizītes ar lociņiem pa vidu.bet būtu jautrāk ja kāds vēl būtu mājītēs,šitā nīkšan mazliet kaitin.nesaprotu kā citiem patīk būt vieniem mājās,ir tač garlaicīg,es nezin neesmu laikam no tiem cilvēkiem kuri var ilgi palikt vieni,citādāk sākšu jukt prātā,sāku jau jukt.un ēdiens šoreiz nelīdz,bet muzīk gan,tā vienmēr dod enerģijas lādiņ,tād pozitīv,kroč ir tā kad kaitin kaimiņus tagad,hihi ak es ļaunā.;D bet tā vajag pa retam,tā parasti kaimiņ mani kaitin ka klausās kkādus sūdu šlāgerus vai britnij spīrs un sazin vēl kādus sūdus,ka trīc visi logi.
pirmdien,sākās diezga briesmīg,ar to kad piecēlos,un paskatījos ārā pa log,un sniga,nevis sniga bet puteņoja,nu kāpēc tas sniegs nelasās prom un nenāk smukais pavasarīts ar zaļu zālīti un puķītēm un putniņiem un visu pārējo kas pienākas pie lietas.
un vēl man gribas alus.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru