šī diena bija vnk brutāla.liekas ka cilvēki nebūtu ēduši kā kopš hitlera laikiem.un manas karbonādes bija šodien topā,gājā kā pupas pa reni.dienas ieņēmumi ar nav zemē metami..pāri diviem simtiem,tas mums ir daudz.bet kājas gan tagad sāp kā ellē.knapi mājās pārlīdu,tā lēni lēni nācu augšā pa liepājen un pilnīgi neviena pazīstama cilvēka,kkādi lietuvieši un tantes un Anna Vētra.garlaicīga dieniņ,kopā ņemot.bet darbā tas bij šodien kkāds vāks,pat paēst nebij laika un uz toaleti aiziet,votī tas nav normāli.un tad man atkal sākās smieklu lēkme,kad smejos bez iemesla vnk smejos par neko.sāku jukt prātā iespējams.
vismaz esmu veiksmīgi tikusi mājās un tagad man ir brīdis atslodzei.paklausīšos kādu labu muzīku un filmu..varbūt jāiet pagulēt,bet es nezin vai iešu,kā nekā esmu viena mājās..kroč jātais ballīt.mhm,atcerējos ka aizmirsu ieiet veikalā nopirkt kko garšīgu,pīz ģets kur tad tā varbūt.ak manas vājās smadzenes.ar ritenīti ar nav ilgi braukts,žēl gan..bet nu gan jau vēl,bet gribās kkā,lai arī sāp kājs,bet kkāds nemiers iekšā.tas no stresa lielā.
paldies jēzuliņam,ka rīt ir 5diena.ilgi gaidītā. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru